[Through The Gates Of The Afterworld]

Tev sodien prieksa tals cels kuru iet,
Pa sauru sarkanu taku, tur kur saule riet;
Caur deviniem runu akmeniem Tu ienac svetajas liesmas,
Aizver acis un ieklausies velu dziesmas.

Sonakt no dieviem
Tev atklats bus
Vislielakais noslepums
Un pienaks diena, kad sis noslepums
Tiks atklats ikvienam no mums.

Tavs zobens Tev blakus un skaistakais terps,
Ej drosi pa taku, kur gaja tavs vectevs un tevs;
Mes tavas pedas zeme slepjam un minam,
Seit nenac vairs, ja tevi mes neaicinam.

Uz prieksu, uz Aizsaules valsti, ved tavs celojums,
Lidz ar baltajiem dumiem aiziet dvesele projam no mums,
Bet kermenis caur svetajam sarta liesmam,
Velin, Tu miruso pavelniek, lai Tev tas ziedots tiek!

Bet zini, tik ilgi
Kamer vel bernu berni
Par teva pagalmu skries,
Tev bus kur atgriezties.

Un dregnos rudena vakaros,
Kad migla par zemi klajas,
Tad ir tas laiks, kad Tevi atkal gaida majas;
Kur kleti galds bus lepni klats,
Caur Aizsaules ugunsvartiem
Tu seit atkal nac.